Katrai mājai, ielai vai pat brīvam zemes gabalam, kur paredzēta būvniecība, ir nepieciešama sava “identitātes karte” jeb oficiāla adrese. Latvijā to regulē īpaši noteikumi, kas nosaka, kā šīs adreses top, kur tās glabājas un kāpēc tās vispār ir vajadzīgas.
Galvenais mērķis ir vienkāršs – lai ikviens īpašums būtu viegli atrodams gan pastniekam, gan, kas ir vēl svarīgāk, glābšanas dienestiem. Visas šīs ziņas nonāk Valsts adrešu reģistrā, ko uzrauga Valsts zemes dienests.
Kam tieši piešķir adreses
Adrese nav tikai mājas numurs pie sienas. Sistēmā kā atsevišķi punkti tiek reģistrētas pilsētas, pagasti, ciemi un pat pavisam mazi mazciemi. Savi nosaukumi ir ielām un laukumiem. Adreses saņem arī viensētas, dzīvojamās mājas, biroju ēkas un saimniecības būves. Pat ja uz zemes gabala vēl nekas nav uzbūvēts, bet ir atļauta būvniecība, tam jau laicīgi piešķir savu adresi. Lielākās ēkās adresācijas sistēma aiziet vēl smalkāk – savs numurs ir katram dzīvoklim vai telpu grupai.
Galvenie principi, lai neapmaldītos
Lai nerastos sajukums, pastāv vairāki pamatnoteikumi. Viens no svarīgākajiem ir tas, ka vienā pilsētā vai pagastā adrese nedrīkst atkārtoties. Katram objektam parasti ir tikai viena oficiāla adrese. Interesanti, ka nosaukumu veidošanā nedrīkst izmantot jebko – piemēram, mājas vārdā nedrīkst likt kopā cilvēka vārdu ar viņa nodarbošanos. Visiem numuriem jābūt skaidriem arābu cipariem, kurus vajadzības gadījumā papildina ar burtiem.
Kā notiek numuru piešķiršana
Pašvaldība ir tā iestāde, kas izlemj, kāds numurs vai nosaukums katrai vietai pienākas. Tas var notikt pat bez īpašnieka lūguma, ja pašvaldība redz, ka adrese nav piešķirta vai tā neatbilst noteikumiem. Pilsētās numurus parasti dod rindas kārtībā – vienā ielas pusē ir pāra, otrā nepāra skaitļi, kas aug virzienā no centra uz nomali. Ja starp divām mājām tiek uzbūvēta jauna, tai piešķir to pašu numuru, bet pievieno burtu, piemēram, 10A vai 10B.
Īpaši gadījumi lielām teritorijām
Ja runa ir par rūpnīcām vai slēgtām teritorijām ar daudzām ēkām, pašvaldība var piešķirt vienu kopīgu adresi visam kompleksam. Šādos gadījumos atsevišķas ēkas atšķir pēc korpusu numuriem. Līdzīgi ir ar daudzdzīvokļu mājām – ja tās ir cieši sabūvētas kopā, tām var būt viena adrese, bet dzīvokļu numuri tajās nedrīkst atkārtoties. Ja ēka atrodas uz stūra un tai ir ieejas no divām dažādām ielām, īpašnieks var lūgt piesaistīt adresi abām ielām.
Par ko atbild mājas īpašnieks
Lai gan pašvaldība izdomā adresi, par tās redzamību jārūpējas pašam īpašniekam. Tas nozīmē, ka numura zīme ir jānopērk un jāpieliek par saviem līdzekļiem. Ja zīme ir izbalējusi, bet vēl salasāma, viss ir kārtībā, bet, ja informāciju vairs nevar saprast, tā ir jāmaina. Ja saimnieks nevar atrast piemērotu vietu zīmei, viņam jādodas uz būvvaldi, kur speciālisti parādīs, kur tieši to vislabāk stiprināt.
Kas notiek, ja adrese mainās
Dzīvē gadās, ka ielas pārdēvē vai numurus maina, lai sakārtotu sistēmu. Ja tā notiek, nav jāskrien mainīt visi personīgie dokumenti, kur ierakstīta vecā adrese. Tie paliek spēkā, ja vien kāds īpašs likums nepieprasa ko citu. Savukārt, ja ēka tiek nojaukta, pašvaldība pieņem lēmumu adresi vienkārši likvidēt un izdzēst no reģistra.
Sodi par nolaidību
Ja pie mājas nav numura vai nosaukuma, pašvaldības likumsargi to var uzskatīt par pārkāpumu. Parasti pirmajā reizē likumsargi tikai pabrīdina un dod laiku kļūdu labot. Tomēr, ja saimnieks ignorē aizrādījumu, var tikt piemērots naudas sods. Fiziskām personām tie parasti ir daži desmiti eiro, taču summa var augt atkarībā no tā, cik nopietni pašvaldība vērtē konkrēto situāciju. Galu galā – skaidra adrese ir paša saimnieka interesēs, lai nepieciešamības gadījumā palīdzība nonāktu pie viņa bez kavēšanās.
